Dienas aprūpes centrs “Saulessvece” aicina uz Teātra studijas izrādēm

31.10.2016.

Biedrības „Svētā Jāņa Palīdzība” Dienas aprūpes centra „Saulessvece” Teātra studija ielūdz ikvienu interesentu ielūkoties Viljama Šekspīra slavenās traģēdijas „Romeo un Džuljeta” fragmentu iestudējumā „Sapnis par Romeo un Džuljetu”.

Izrādes tapšanas process aizsākts jau 2014. gada nogalē, kad plaši tika atzīmēta Viljama Šekspīra 450. dzimšanas diena. Tas Teātra studijas aktieriem lika rūpīgi iepazīties ar lugu, skatīties internetā pieejamās filmas, mūziklus, un teātra izrādes. Izrādes tapšanas procesā nozīmīgu darbu paveica iesaistītie pedagogi, sociālie rehabilitētāji un aprūpētāji.

Dienas aprūpes centra „Saulessvece” Teātra studija ir vieta, kur savas iekšējās emocijas caur kustību, vārdu, dziesmu un dzeju izpauž dienas centra klienti – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Teātra studija darbojas kopš 2008. gada un savu astoņu gadu pastāvēšanas laikā ir sevi godam pierādījusi, piedaloties dažādos Starptautiskos festivālos, kā arī priecējot skatītājus ar savām izrādēm Rīgā un citās Latvijas pilsētās.


Izrāžu grafiks:

01.11.2016., otrdiena, Rīgas sociālās aprūpes centrs „Stella maris”, Birzes iela 54, Rīga, plkst. 14.00
08.11.2016., otrdiena, Ērgļu vidusskola Oškalna iela 6, Ērgļi, Ērgļu novads, plkst. 15.00
15.11.2016., otrdiena, Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes ev. lut. baznīcas Lutera zālē, Ģertrūdes ielā 8, Rīgā, plkst. 14.00

Slaveno V. Šekspīra traģēdijas “Romeo un Džuljeta” fragmentu kompozīciju veidojuši:

Režisore: Kristīne Klētniece – Sika
Horeogrāfe, kustību režisore: Tamāra Ēķe
Kostīmu māksliniece: Mārīte Klenovska
Muzikālais vadītājs: Māris Žagars

Sīkāku informāciju par Teātra studijas izrādēm, „Sapnis par Romeo un Džuljetu” skatīt vietnē: https://www.youtube.com/watch?v=aO8_FDqlERA

 

Ieeja izrādē ir bezmaksas!
Ielūgumus uz izrādi varat saņemt, zvanot pa tālruni: 67339190 (Ievai)

10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena

10.10.2016.

Lai uzsvērtu psihiskās veselības un psihoemocionālās labklājības nozīmi, ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Psihiskās veselības diena. Psihiskā veselība ietekmē mūsu skatījumu uz dzīvi, attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem un situācijām, izaugsmi, kā arī somatisko (fizisko) veselību un labklājību.

Ne velti Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kurā katrs indivīds īsteno savu potenciālu, spēj tikt galā ar stresu, produktīvi strādāt, veidot stabilas un veiksmīgas attiecības ar apkārtējiem, un dot ieguldījumu sabiedrībā. 

Tomēr psihiskā veselība ir sabiedrībā sensitīva tēma, nereti apvīta ar dažādiem aizspriedumiem un mītiem, kas lielākoties ir informētības trūkums, bailes un neizpratne, kas nereti kavē specializētas palīdzības meklēšanu psihoemocionālu problēmu un psihisku traucējumu gadījumos.

 

Šogad, Pasaules psihiskās veselības dienas ietvaros, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno Psihiatru sekciju organizē izglītojošas lekcijas Latvijas vidusskolēniem par psihiskās veselības jautājumiem.

 

Sasaucoties ar Pasaules psihiskās veselības dienu – 10. oktobri, tiks organizētas lekcijas 10 Latvijas skolās Rīgā, Jelgavā, Olainē, Daugavpilī un Rēzeknē, kuras vadīs aktīvi, zinoši un entuziasma pilni Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno Psihiatru sekcijas biedri ārsti rezidenti psihiatrijā.

 

Lekciju mērķis ir vidusskolniekiem saprotamā, vecumam atbilstošā un saistošā veidā, brīvā un nepiespiestā gaisotnē skaidrot dažādus jautājumus, kas saistīti ar psihisko veselību, tādejādi mazinot aizspriedumus un palīdzot izzināt dažādus šīs jomas jautājumus. Šo lekciju ietvaros tiks stiprināta arī Latvijas Nacionālā veselību veicinošo skolu tīkla darbība, lekcijas nodrošinot pārsvarā tīkla skolās.

 

SPKC atgādina, ka sabiedrības psihiskajai veselībai veltītajā vietnē www.nenoversies.lv atrodama plaša psihiskās veselības jomas informācija, kas ietver ne tikai informatīvos materiālus, infografikas, pašnovērtēšanas testus un informāciju par palīdzības iespējām, bet arī videomateriālus, speciālistu rakstus, jomas tematiskos ziņojumus u.c. noderīgu informāciju.

10. septembris — Starptautiskā pašnāvību novēršanas diena

09.09.2016.

Pašnāvības ir nopietna problēma gan pasaulē, gan Latvijā. Pasaulē ik gadu pašnāvībās tiek zaudēti vairāk nekā 800 000 cilvēku, katrs gadījums ietekmē vidēji sešus līdzcilvēkus. Iemesli, kādēļ cilvēks izvēlējies beigt savu dzīvi pašnāvībā, var būt ļoti dažādi un kompleksi. Lai izprastu, novērtētu situāciju un sniegtu atbalstu, ir svarīgi būt informētiem gan par pašnāvību riska faktoriem, gan riska pazīmēm, kas var liecināt, ka cilvēks plāno izdarīt pašnāvību.

 

Viens no sabiedrībā pastāvošajiem mītiem ir, ka lielākā daļa pašnāvību tiek izdarītas bez iepriekšējām brīdinājuma pazīmēm, tomēr cilvēks, kurš apsver pašnāvības izdarīšanu, bieži apzināti vai neapzināti caur izteikumiem vai uzvedību "signalizē" par to apkārtējiem. Var būt novērojamas šādas pazīmes:

 

  • bezcerības sajūta un izteikumi par bezcerību;
  • cilvēks var uzvesties tā, it kā atvadītos;
  • runāšana par nāvi, vēlmi mirt vai domām par pašnāvību;
  • pēkšņa, cilvēkam neraksturīga juridisko vai sadzīves jautājumu kārtošana, cilvēkam nozīmīgu lietu atdošana, pārdošana, dāvināšana;
    norobežošanās no citiem;
  • informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm;
  • pārmērīgi riskanta uzvedība (riskanta braukšana ar auto, alkohola pastiprināta lietošana u.c.);
  • pēkšņa, strauja laimes un miera izjūta pēc smaga nomāktības perioda (var nozīmēt, ka cilvēks pieņēmis lēmumu atstāt šo dzīvi);
  • iepriekš diagnosticēta depresija vai citi psihiski traucējumi, pagātnē veikts pašnāvības mēģinājums.

 

SPKC atgādina – ja savos līdzcilvēkos pamanāt minētās pazīmes vai pazīmju kombināciju, neatstājiet šo cilvēku vienu, mēģiniet atbalstīt un izrunāties, piedāvājiet palīdzību un dodiet cerību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas vietām un līdzekļiem, kā arī vajadzības gadījumā palīdziet šim cilvēkam vērsties pēc palīdzības pie speciālista (ģimenes ārsta, psihiatra, psihoterapeita, psihologa) vai zvanīt uz krīzes tālruņiem.

 

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes” krīzes tālrunis: 67222922; 27722292.

 

VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 116111.

 

Pašnāvības profilakse ietver plašu darbību klāstu, sākot ar vislabāko apstākļu nodrošināšanu bērnu un jauniešu attīstībai, līdz efektīvai psihisko traucējumu ārstēšanai, speciālistu, sabiedrības un citu mērķa grupu izglītošanai un citu riska faktoru kontrolei. Pašnāvību profilakses nodrošināšanā liela loma ir arī atbilstošai informācijas izplatīšanai par ar pašnāvībām saistītiem jautājumiem.

 

Attiecībā uz pašnāvību problēmu arī mediju pārstāvjiem ir uzticēta atbildīga loma – informācija par pašnāvību tematiku izglīto sabiedrību, var iedrošināt riska grupas pārstāvjus meklēt palīdzību un līdzcilvēkus pamanīt pašnāvības riska pazīmes, tomēr nepareizā veidā pasniegta šī informācija sabiedrībā var provocēt t.s. atdarinošās pašnāvības.

 

Starptautiskās pašnāvību novēršanas dienas ietvaros SPKC sagatavojis informatīvos materiālus “Pašnāvību novēršana: informatīvs materiāls mediju pārstāvjiem” un “Pašnāvību riska faktori” (pieejami arī mājaslapas www.nenoversies.lv sadaļā “papildu informācija”).

Infografika

 

Sagatavota infografika

04.04.2016.

Pētījumu dati liecina, ka depresija ik gadu skar 1 no 14 Latvijas iedzīvotājiem. Depresija ir īsta un izārstējama slimība, nevis slinkums, slikts garastāvoklis, rakstura vājums vai cilvēka iedomas. Depresija nereti var saasināties tieši pavasarī, tādēļ sagatavota infografika “Depresija: fakti un pazīmes”, lai atgādinātu par šo saslimšanu un tās pazīmēm. Ieskaties, uzzini un pievērs uzmanību savai un līdzcilvēku psihiskajai veselībai! Infografika pieejama mājaslapas www.nenoversies.lv sadaļā “Informātīvie materiāli”.

Depresijas infografika

Sagatavota infografika “Izdegšana darbā – fakti, pazīmes, profilakse”

21.03.2016.

Lai skaidrotu kas ir izdegšanas sindroms, pievērstu uzmanību izdegšanas pazīmēm, informētu par riska faktoriem un sniegtu ieteikumus kā sevi pasargāt, sagatavota infografika “Izdegšana darbā – fakti, pazīmes, profilakse”, kas pieejama mājaslapas www.nenoversies.lv sadaļā “Informātīvie materiāli”.

 

Infografika

 

Sagatavotas mācību filmas ņirgāšanās profilaksei skolā un interneta vidē

24.02.2016.

Lai skolēniem skaidrotu jautājumus, kas saistīti ar ņirgāšanos skolā un interneta vidē, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), sadarbojoties ar nozares speciālistiem, izstrādājis divas mācību filmas “Katrīna” un “Roberts”.

Mācību filmu mērķis ir motivēt skolēnus izprast ņirgāšanās negatīvās sekas un neiesaistīties ņirgāšanās upura pazemošanā, rosināt nenoklusēt problēmu un meklēt palīdzību, kā arī sniegt praktiskus padomus kā sevi pasargāt no ņirgāšanās skolā un interneta vidē.

Ņirgāšanās skolēnu vidū ir būtiska problēma Latvijā – dati liecina, ka vidēji 14% 11-15 gadus veco skolēnu pēdējo mēnešu laikā ir cietuši no ņirgāšanās un tik pat augsts (14%) ir to skolēnu īpatsvars, kuri ir ņirgājušies par citiem. Ņemot vērā sociālo tīklu un citu interneta resursu popularitātes pieaugumu, aktualizējas arī ņirgāšanās interneta vidē – gandrīz 7% skolēnu iepriekš minētajā vecuma grupā atzīmē, ka regulāri cieš no ņirgāšanās internetā.

Mācību filmās tiek netieši uzrunāti arī pedagogi un vecāki, rosinot atpazīt ņirgāšanos, pievērst tai pastiprinātu uzmanību un aktīvi iesaistīties ņirgāšanās situāciju risināšanā.

Aicinām pedagogus izmantot mācību filmas kā palīgu darbā ar skolēniem ņirgāšanās problēmas mazināšanai.

Mācību filmas pieejamas SPKC youtube.com kontā.

 

 

 

Sekmīgi noslēdzas sociālā psihiskās veselības veicināšanas kampaņa “Nenovērsies!”

09.12.2015.

Noslēdzoties psihiskās veselības veicināšanai veltītajai kampaņai “Nenovērsies!”, kampaņas organizatori – Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – informē, ka kampaņas aktivitātes noritējušas sekmīgi un sabiedrībā vērojama interese par psihiskās veselības jautājumiem.


Lai izglītotu iedzīvotājus par psihisko traucējumu pazīmēm, motivētu vērsties pēc palīdzības un mazinātu aizspriedumus pret cilvēkiem, kuri ar šiem traucējumiem slimo tika īstenotas vairākas dažādām kampaņas mērķauditorijām domātas aktivitātes Rīgā un reģionos: ārstu-psihoterapeitu bezmaksas konsultācijas, semināri reģionu iedzīvotājiem, lekcijas uzņēmumos, reklāma TV, radio un interneta portālos, komunikācija sociālajos tīklos, izglītojoši speciālistu raksti medijos, kā arī informatīvu materiālu izplatīšana sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju, Nodarbinātības valsts aģentūru un citām organizācijām.


SPKC Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis: “Kampaņas laikā novērotais liecina, ka līdztekus aizspriedumiem, sabiedrībā tomēr vērojama liela interese par jautājumiem, kas skar psihisko veselību. To esam ņēmuši vērā, gan attīstot un pilnveidojot informācijas bāzi mājaslapā www.nenoversies.lv, gan kampaņas ietvaros organizējot konsultācijas, lekcijas un citus pasākumus. Kopējais www.nenoversies.lv apmeklētāju skaits sasniedzis gandrīz 35 000 unikālo lietotāju. Aizspriedumu mazināšana sabiedrībā ir ilgstošs process, bet mēs esam apmierināti ar sasniegto un gatavi šos jautājumus aktualizēt arī nākotnē”.


Šī gada kampaņas laikā tika sagatavots arī īpašs informatīvais materiāls – e-grāmata, kura ir lejupielādējama kampaņas mājaslapā www.nenoversies.lv. E-grāmatā ir iekļauti gan praktiski padomi, kā motivēt cilvēkus ar dažādām psihiskām saslimšanām vērsties pēc palīdzības, gan citi būtiski ar saskarsmi, komunikāciju un sadzīvi saistīti aspekti. Mājaslapā tika aktualizēti arī pašnovērtējuma testi depresijas un trauksmes līmeņa noteikšanai, kā arī praktiska informācija, kur meklēt palīdzību – kontaktinformācija valsts apmaksātu psihiatru konsultāciju saņemšanai, nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta personas ar psihiskiem traucējumiem, krīzes, uzticības un informatīvie tālruņi, kā arī cita noderīga informācija.


Nedēļā, kad tika atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena bezmaksas konsultācijas Rīgā, Jelgavā un Ogrē kampaņas ietvaros sniedza 15 ārsti-psihoterapeiti: Valdis Briedis, Maija Dubava, Aleksandrs Moškins, Jānis Ozols, Ērika Rutkovska, Žanete Sebre, Ingrīda Senkāne, Ilze Sestule, Maija Šetlere, Voldemārs Švarcs, Indra Upmiņa, Sandra Vinniņa, Jānis Vītiņš, Baiba Gerharde un Inita Goldšteina, savukārt psihiatru Ingas Zārdes, Aleksandra Veržbicka, Ginta Poļa un Jāņa Buša lekcijas par psihisko veselību, tostarp stresa pilnās ikdienas draudu – izdegšanas sindromu vairākos Latvijas uzņēmumos apmeklējuši ap 200 cilvēku.


“Priecē tas, ka mūsu sabiedrība arvien vairāk un aktīvāk interesējas par psihiskās veselības jautājumiem, ko apliecina arī novērotais kampaņas organizētajās lekcijās. Jo tolerantāki kļūsim pret cilvēkiem, kuri cieš no kādas psihiskas saslimšanas, un jo informētāki būsim par veidiem, kā saņemt un sniegt palīdzību aizdomu par psihisku saslimšanu gadījumā, jo vairāk vecināsim arī vispārējo sabiedrības attīstību un radīsim pozitīvāku gaisotni sev apkārt,” teic psihiatre Inga Zārde.


Kampaņas ietvaros Talsu un Valmieras iedzīvotājiem tika organizēti arī informatīvi izglītojoši pasākumi, kuru laikā klātesošajiem bez maksas bija iespēja noskatīties starptautiskā mērogā atzinību guvušo latviešu režisores Signes Baumanes animācijas filmu pieaugušajiem “Akmeņi manās kabatās”, kurā pausts patiesos notikumos balstīts autores stāsts par viņas ģimenes sieviešu cīņu ar depresiju un citiem dzīves pārbaudījumiem, savukārt pasākuma otrajā daļā norisinājās krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihoterapeites Tatjanas Griškinas informatīvi izglītojoša lekcija par psihiskās veselības jautājumiem un pašnāvību profilaksi, kuras laikā bija iespēja diskutēt un uzdot sev interesējošus jautājumus.


“Šāda veida kampaņas palīdz cilvēkiem pieņemt atšķirīgo, veicinot savstarpēju izpratni un līdzcietību vienam pret otru. Būtiski atcerēties, ka ikviena cilvēka dzīvē reiz var pienākt brīdis, kad palīdzība var būt nepieciešama sev pašam vai līdzcilvēkam, tāpēc ir svarīgi būt informētam un izglītotam par to, kas ir psihiskas saslimšanas, kā reaģēt un rīkoties saslimšanas gadījumā un ko darīt, lai palīdzētu,” teic Tatjana Griškina, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihoterapeite.


Kampaņu VM un SPKC organizēja jau otro gadu pēc kārtas un tās mērķis bija sabiedrībā aktualizēt jautājumus par psihisko veselību, mazināt aizspriedumus un stereotipus par cilvēkiem, kuri cieš no psihiskiem traucējumiem, kā arī aicināt pievērst uzmanību savai un līdzcilvēku psihiskajai veselībai, motivējot laikus meklēt palīdzību pie speciālista.


Kampaņas materiāli, konsultācijas, informatīvi izglītojoši pasākumi uzņēmumos un reģionu iedzīvotājiem tika veidoti un īstenoti, aktīvi sadarbojoties ar vairākiem Latvijas psihiatriem un psihoterapeitiem, krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”, biedrību “Gaismas Stars”, biedrību “Saules zīmes” un dienas aprūpes centru “Saulessvece”.


Visa ar kampaņu saistītā informācija un informatīvie materiāli ir pieejami www.nenoversies.lv un www.spkc.gov.lv.

Valmieras Kultūras centrā norisināsies bezmaksas kino seanss un informatīvi izglītojoša lekcija par psihisko veselību un pašnāvību profilaksi

20.10.2015.

Sestdien, 31. oktobrī, plkst. 12.00 Valmieras Kultūras centra Kamerzālē tiks izrādīta godalgotā latviešu režisores Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem “Akmeņi manās kabatās”. Savukārt pēc kino seansa notiks psihoterapeites Tatjanas Griškinas informatīvi izglītojoša lekcija par psihiskās veselības jautājumiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas un tajā ir aicināts piedalīties ikviens interesents.

Pasākuma pirmajā daļā klātesošajiem būs iespēja noskatīties starptautiskā mērogā atzinību guvušo latviešu režisores Signes Baumanes animācijas filmu pieaugušajiem “Akmeņi manās kabatās”, kurā pausts patiesos notikumos balstīts autores stāsts par viņas ģimenes sieviešu cīņu ar depresiju un citiem dzīves pārbaudījumiem. Savukārt pasākuma otrajā daļā norisināsies informatīvi izglītojoša krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihoterapeites Tatjanas Griškinas lekcija par psihiskās veselības jautājumiem un pašnāvību profilaksi, kuras laikā būs iespēja diskutēt un uzdot sev interesējošus jautājumus.

Pasākums tiek rīkots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņas “Nenovērsies!” ietvaros sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”.

Kampaņas “Nenovērsies!” mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību psihiskās veselības jautājumiem, palīdzēt atpazīt pirmās traucējumu pazīmes un mazināt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus gan pret vēršanos pēc palīdzības, gan pret cilvēkiem, kas ar šiem traucējumiem slimo. Plašāka informācija par kampaņu pieejama mājaslapā www.nenoversies.lv.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ visus interesentus aicinām pieteikties jau iepriekš, sūtot pieteikumu uz e-pasta adresi santa.japenina@spkc.gov.lv vai zvanot 67387612.

Kampaņas "Nenovērsies!" ietvaros Latvijā bezmaksas psihoterapeitu konsultācijas saņēmuši 83 cilvēki

15.10.2015.

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas (VM) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizētās kampaņas “Nenovērsies!” ietvaros iedzīvotājiem tika piedāvāta iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie ārstiem-psihoterapeitiem. Kopumā šajā laikā pie speciālistiem pēc palīdzības vērsās 83 cilvēki.

Šo konsultāciju mērķis bija aicināt cilvēkus rūpēties par savu psihisko veselību un jau laikus vērsties pēc palīdzības aizdomu par psihiskiem traucējumiem gadījumā. Bezmaksas ārstu-psihoterapeitu konsultācijas tika organizētas nedēļā, kad tika atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena.

“Šādas bezmaksas palīdzības iespējas visbiežāk pie speciālista motivē doties tos cilvēkus, kurus nomāc psihiska rakstura problēmas, bet kuri dažādu apsvērumu dēļ ārsta palīdzību vēl nav meklējuši. Patiess prieks, ka, atnākot uz konsultāciju, cilvēks saprot, ka no ārsta nav jābaidās un ka šīs problēmas ir iespējams risināt, un ar tām nav jāsadzīvo visu atlikušo mūžu,” teic ārste-psihoterapeite Inita Goldšteina.

Arī ārsts-psihoterapeits Jānis Ozols uzsver: “Šādas bezmaksas vizītes dod iespēju cilvēkiem iepazīt psihoterapijas procesu un pašus psihoterapeitus. Turklāt iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas kalpo par iedrošinājumu vērsties pēc palīdzības gan tiem cilvēkiem, kuri jau labu laiku mokās paši ar sevi un savām problēmām, gan tiem, kuri iepriekš nav bijuši pārliecināti par to, vai uzticēt savas neatrisinātās lietas citam cilvēkam.”

Kampaņas laikā bezmaksas konsultācijas Rīgā, Jelgavā un Ogrē sniedza 15 ārsti-psihoterapeiti: Valdis Briedis, Maija Dubava, Aleksandrs Moškins, Jānis Ozols, Ērika Rutkovska, Žanete Sebre, Ingrīda Senkāne, Ilze Sestule, Maija Šetlere, Voldemārs Švarcs, Indra Upmiņa, Sandra Vinniņa, Jānis Vītiņš, Baiba Gerharde un Inita Goldšteina.

SPKC atgādina – aizdomu par psihiskiem traucējumiem gadījumā konsultācijas iespējams saņemt arī pie valsts apmaksātiem psihiatriem, kuru kontaktinformāciju iespējams atrast kampaņas mājaslapas www.nenoversies.lv sadaļā “Palīdzība” vai pie ģimenes ārsta. Tāpat sadaļā “Palīdzība” iespējams atrast informāciju par krīzes, uzticības un informatīvajiem tālruņiem, nevalstiskajām organizācijām personu ar psihiskiem traucējumiem atbalstam un citu informāciju.

Kampaņas “Nenovērsies!” mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību psihiskās veselības jautājumiem, palīdzēt atpazīt pirmos simptomus un mazināt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus gan pret vēršanos pēc palīdzības psihisku traucējumu gadījumā, gan pret cilvēkiem, kas ar šiem traucējumiem slimo.

Talsu tautas namā aicina uz lekciju par psihisko veselību un pašnāvību profilaksi

13.10.2015.

Sestdien, 17. oktobrī, pulksten 12.00 Talsu tautas namā iespējams bez maksas apmeklēt latviešu režisores Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu pieaugušajiem “Akmeņi manās kabatās” un piedalīties psihoterapeites Tatjanas Griškinas informatīvi izglītojošā lekcijā par psihiskās veselības jautājumiem.

Pasākuma pirmajā daļā klātesošajiem būs iespēja noskatīties starptautiskā mērogā atzinību guvušo latviešu režisores Signes Baumanes animācijas filmu pieaugušajiem “Akmeņi manās kabatās”, kurā pausts patiesos notikumos balstīts autores stāsts par viņas ģimenes sieviešu cīņu ar depresiju un citiem dzīves pārbaudījumiem. Savukārt pasākuma otrajā daļā norisināsies informatīvi izglītojoša krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psihoterapeites Tatjanas Griškinas lekcija par psihiskās veselības jautājumiem un pašnāvību profilaksi, kuras laikā būs iespēja diskutēt un uzdot sev interesējošus jautājumus.

Pasākums tiek rīkots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņas “Nenovērsies!” ietvaros sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”.

Kampaņas “Nenovērsies!” mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību psihiskās veselības jautājumiem, palīdzēt atpazīt pirmās traucējumu pazīmes un mazināt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus gan pret vēršanos pēc palīdzības, gan pret cilvēkiem, kas ar šiem traucējumiem slimo. Plašāka informācija par kampaņu pieejama mājaslapā www.nenoversies.lv.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ visus interesentus aicinām reģistrēties jau iepriekš, sūtot pieteikumu uz e-pasta adresi santa.japenina@spkc.gov.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67387612.

Notiks izglītojošas lekcijas Latvijas uzņēmumos

07.10.2015.

Jau no šīs nedēļas kampaņas “Nenovērsies!” eksperti – psihiatri dodas uz Latvijas lielajiem uzņēmumiem, lai izglītotu darbiniekus par tēmām, kas saistītas ar cilvēku psihisko veselību. Lekciju laikā lielākā uzmanība tiks pievērsta izdegšanas sindromam, kas nereti skar tieši biroja darbiniekus un vadītājus. Psihiatri stāstīs, kā pamanīt izdegšanas sindroma pazīmes pašam sev, kā arī kolēģiem un kā rīkoties, kad izdegšanas sindroms jau piemeklējis. Tiks pievērsta uzmanība arī tam, ko darīt, lai līdz šādai situācijai nenonāktu.

Šogad lekcijas norisināsies uzņēmumos “Aldaris”, “Tele2”, “Lido” un citos.

SPKC aicina seniorus rūpēties par fizisko un psihisko veselību

01.10.2015.

Šodien, 1. oktobrī, kad visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā veco ļaužu diena, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina, ka par savu fizisko un psihisko veselību ir svarīgi rūpēties arī seniora vecumā. Līdz ar vecumu pieaug risks saslimt ar hroniskām saslimšanām. Ir svarīgi atcerēties, ka vecums nav šķērslis, lai turpinātu rūpēties par savu veselību, ievērojot veselīga dzīvesveida principus – saglabājot fizisko aktivitāti, lietojot veselīgu uzturu, izvairoties no atkarību vielu lietošanas, sekojot līdzi savam veselības stāvoklim un regulāri apmeklējot ārstu, lai laikus atklātu iespējamās saslimšanas.

Viens no veidiem, kā ikdienā būt fiziski aktīviem, ir doties pastaigās. Šogad Veselības ministrijas (VM) un SPKC īstenotās kampaņas “Aktīva ik diena” ietvaros ir izveidoti veselības maršruti Ogrē, Jūrmalā, Tukumā, Varakļānos un Cēsīs. Maršrutus un tajos iekļautos vingrojumus izstrādājis fizioterapeits, norādot arī senioru vecuma grupai atbilstošu slodzi. Papildus informācija par veselības maršrutiem un senioriem ieteicamajiem vingrojumiem atrodama mājas lapā www.aktivadiena.lv.

Būtiski ir rūpēties par psihisko veselību. Viena no psihiskām saslimšanām, kuras risks būtiski palielinās līdz ar vecumu, ir demence. Demence ir saslimšana, kas ietekmē atmiņu, domāšanu, uzvedību un spēju veikt ikdienas aktivitātes. Demences izraisītie smadzeņu funkciju traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt maldīgi uzskatīti par “vecuma iezīmi”, nevis psihisku saslimšanu. Pirmo pazīmju vidū var būt gan regulāra aizmāršība un laika izjūtas zudums, gan grūtības veikt sarežģītākus ikdienas uzdevumus, piemēram, ēdiena gatavošanu un dzīvokļa uzkopšanu, gan intereses zudums par lietām, kas kādreiz sagādājušas prieku. Demencei progresējot, arvien vairāk pasliktinās atmiņa, zūd spējas apgūt jaunas prasmes un pietiekami efektīvi izmantot esošās. Pamanot pazīmes, ļoti svarīgi ir vērsties pēc palīdzības pie ārsta laikus, lai aizkavētu slimības tālāku attīstību.

“Savlaicīga vēršanās pie speciālista un palīdzības meklēšana aizdomu gadījumā par psihisku saslimšanu ir pirmais solis ceļā uz atlabšanu. Jo ilgāk tiks atlikta vizīte pie psihiatra, jo arvien vairāk tiks apgrūtināts ārstēšanas process, jo sākotnēji “vieglie” slimības simptomi, iespējams, jau būs pārvērtušies nopietnās psihiskās veselības problēmās. Arī aizdomu gadījumā par demenci vēršanos pie speciālista nedrīkst atlikt – šīs slimības rezultātā rodas neatgriezeniski smadzeņu darbības traucējumi, kuru attīstību iespējams kavēt, taču ne pilnībā izārstēt,” teic ārste-psihiatre Inga Zārde.

VM un SPKC jau otro gadu īsteno sociālo kampaņu "Nenovērsies!", kas aktualizē jautājumus par vairākām psihiskām saslimšanām. Mājaslapā www.nenoversies.lv ikvienam ir pieejama plaša informācija par dažādiem psihisko traucējumu veidiem, to simptomiem un ārstēšanu un padomi kā līdzcilvēku motivēt vērsties pēc palīdzības.

Kampaņa „Nenovērsies!” aktualizē sabiedrības psihiskās veselības jautājumus

10.09.2015.

Jau otro gadu Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 10. septembrī, Starptautiskajā pašnāvību novēršanas dienā, uzsāk sociālo kampaņu „Nenovērsies!”. Sabiedrības aizspriedumu, uzskatu un stereotipu maiņa par psihiskās veselības jautājumiem ir ilgstošs process, tādēļ šogad kampaņas ietvaros sagatavoti jauni informatīvie materiāli, tiks organizētas lekcijas un konsultācijas, kā arī veiktas citas aktivitātes ar mērķi aktualizēt sabiedrībā psihiskās veselības jautājumus.

Starptautiskās pašnāvību novēršanas dienas tēma šogad ir "Novērst pašnāvību: pamanīt, palīdzēt un izglābt dzīvības!". Tēma sasaucas arī ar kampaņas "Nenovērsies!" galvenajiem mērķiem – pamanīt psihisku traucējumu pazīmes, motivēt cilvēkus vērsties pēc specializētas palīdzības un nenovērsties no cilvēkiem, kuri ar šiem traucējumiem slimo.

Atklājot šī gada kampaņu "Nenovērsies!", Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole uzsvēra: "Psihiskā veselība ir nozīmīga komponente, lai cilvēki varētu sekmīgi dzīvot un iekļauties sabiedrībā, tādejādi arī veicinot veiksmīgu sabiedrības attīstību. Statistika diemžēl parāda, ka ne vienmēr apzināmies slimības raksturu, apmērus un zinām kā izturēties, kur meklēt palīdzību. Tieši tādēļ Veselības ministrija atbalsta multidisciplināru pieeju kas sevī ietver gan veiksmīgi uzsāktās izglītošanas kampaņas turpināšanu, gan arī sadarbību ar ģimenes ārstiem un psihiatriem veiksmīga ārstēšanas modeļa attīstīšanā. Vienlaikus arī jāuzsver, ka psihiskā veselība ir viena no četrām prioritārajām jomām, kurās paredzēti būtiski Eiropas struktūrfondu ieguldījumi, kas tieši būs vērsti uz visaptverošas sistēmas izveidošanu pacientu veiksmīgai ārstēšanai un rehabilitācijai.".

Kampaņas ietvaros sagatavots un kampaņas mājaslapā www.nenoversies.lv pieejams īpašs informatīvais materiāls – e-grāmata, kurā ir iekļauti gan praktiski padomi, kā motivēt cilvēkus vērsties pēc palīdzības, gan citi būtiski ar saskarsmi, komunikāciju un sadzīvi saistīti aspekti. Tāpat kampaņas atklāšanas preses konferencē tika prezentēts infografiks "Pašnāvības: fakti un mīti", kur papildus pašnāvību jomas aktuālākās statistiskās informācijas vizualizācijai kliedēti biežākie ar pašnāvībām saistītie mīti.

SPKC Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis atklāj: "Noslēdzoties kampaņai pagājušajā gadā, secinājām, ka sabiedrībā vērojama izteikta interese par psihiskās veselības jautājumiem - par to liecināja gan ievērojamais mājaslapas www.nenoversies.lv apmeklējumu skaits, gan pieteikumu skaits uz lekcijām uzņēmumos un konsultācijām. Šogad mums ir iespēja veiksmīgi iesākto turpināt – sabiedrības aizspriedumi un uzskati nemazināsies vienas dienas laikā – šajā jomā ļoti būtisks ir ilgstošs un mērķtiecīgs darbs".

Kampaņas "Nenovērsies!" ietvaros plānota virkne pasākumu: tiks organizētas lekcijas Latvijas lielākajos uzņēmumos un iestādēs, laika posmā no 5. līdz 9. oktobrim būs iespēja saņemt aptuveni 80 bezmaksas konsultāciju pie ārstiem-psihoterapeitiem, kā arī līdz novembra beigām plānotas vēl vairākas citas kampaņas aktivitātes, par kurām būs iespēja uzzināt būtiski uzlabotajā kampaņas mājaslapā www.nenoversies.lv.

Pētījumu dati liecina, ka būtiska daļa iedzīvotāju ar psihiskiem traucējumiem pēc palīdzības nevēršas, piemēram, depresijas gadījumā slimības diagnosticēšanu vai ārstēšanu aptaujas anketās atzīmējuši tikai trešdaļa no Latvijas 15-64 gadus vecajiem iedzīvotājiem, kuriem tā būtu nepieciešama. Diemžēl psihiski traucējumi (īpaši depresija) ir būtisks pašnāvību riska faktors, kurās Latvijā vidēji ik dienu iet bojā viens cilvēks.

Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents, Prof. Elmārs Rancāns: "Statistika rāda, ka ik gadu katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saskaras ar kādu no psihiskajām saslimšanām, taču diemžēl mūsu sabiedrībā arvien ir daudz cilvēku, kuri pat slimības aizdomu gadījumā nevēršas pie sertificēta speciālista. Biežākie iemesli tam ir bailes, dažādi stereotipi un aizspriedumi, kas radušies informācijas trūkuma rezultātā. Tāpēc tas ir visu mūsu kopīgais uzdevums - izglītot sabiedrību, būt vērīgiem un pamanīt slimību simptomus mūsu līdzcilvēkos."

Viens no kampaņas mērķiem ir mazināt aizspriedumus pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Ar šiem jautājumiem bieži saskaras arī dienas centri un citas organizācijas, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. "Sabiedrības attieksme pamazām mainās. Taču joprojām psihiski slimās personas un personas ar garīgās attīstības traucējumiem ir viena no sabiedrībā mazāk aizsargātajām grupām, kurai stigmatizācijas dēļ ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības un intereses. Svarīgi atcerēties - tāpat kā vairums cilvēku, arī garīgi slimi cilvēki vēlas just savu nozīmīgumu un saņemt attieksmi kā pret pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Ir nepieciešami tā saucamie "savējie", kuri cilvēku pieņem, saprot un mīl tādu, kāds viņš ir" atklāj dienas aprūpes centra personām ar garīga rakstura traucējumiem "Saulessvece" vadītāja Melānija Grundšteina – Gruzdiņa.

Par 2015. gada kampaņas "Nenovērsies!" atklāšanas norises vietu tika izvēlēts pagrabs - ar mērķi klātesošajiem radīt asociācijas ar sajūtām, kādas piedzīvo cilvēks psihiskās saslimšanas laikā. Viņš nereti jūtas izolēts, tālu prom savā iekšējā pasaulē, atdalīts no pārejās sabiedrības. Tāpat klātesošajiem bija iespēja arī iziet cauri tumšam labirintam, kas simbolizē emocionālo stāvokli, ko izjūt saslimušais – sajūtu, ka tausties tumsā un samilzušajai problēmai nav ne gala, ne malas.

Kampaņas otro posmu organizē VM sadarbībā ar SPKC. Arī šogad kampaņa plānota trīs mēnešu garumā no septembra līdz novembrim.

Tiks turpināta kampaņa “Nenovērsies!”

01.09.2015.

2015. gada septembrī, oktobrī un novembrī tiks īstenots sabiedrības informēšanas kampaņas “Nenovērsies!” otrais posms, kurā 2014. gada kampaņas trīs virzieni – psihisku traucējumu pazīmju atpazīšana, informēšana par palīdzības iespējām un aizspriedumu mazināšana tiks papildināti ar jaunām iniciatīvām.

Kā jaunums šogad interneta vidē tiks izplatītas trīs īsfilmas  - reālu personu ar psihiskiem traucējumiem pieredzes stāstu (pozitīvo piemēru) video īsfilmu sagatavošana un izplatīšana interneta vidē. Tāpat būs pieejams īpašs informatīvs materiāls – e-grāmata, kurā tiks iekļauti padomi, kā motivēt cilvēku vērsties pēc palīdzības, un citi būtiski ar saskarsmi, komunikāciju un sadzīvi saistīti aspekti.Tāpat tiks papildināta un pilnveidota mājaslapa www.nenoversies.lv. Kampaņas gaitā būs pieejamas bezmaksas psihoterapeitu konsultācijas, lekcijas uzņēmumos u.c. nozīmīgi pasākumi.

10. septembris - Starptautiskā pašnāvību novēršanas diena

01.09.2015.

Ik gadu 10. septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā pašnāvību novēršanas diena, kuras tēma šogad ir “Pamanīt, palīdzēt un izglābt dzīvības!”. Šī tēma ir kā aicinājums un iedrošinājums katram atcerēties un padomāt par faktu, ka palīdzības un atbalsta piedāvāšana un sniegšana īstajā brīdī var izglābt dzīvību.

Pašnāvības ir būtiska sabiedrības veselības problēma arī Latvijā, un 2015. gada Starptautiskās pašnāvību novēršanas dienas tēma tieši saistāma arī ar Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas “Nenovērsies!” mērķiem – mazināt aizspriedumus pret vēršanos pēc specializētas palīdzības psihoemocionālu problēmu gadījumā, nenovērsties, iedrošināt, motivēt un atbalstīt līdzcilvēkus grūtību gadījumā.

Jaunumi

Dienas aprūpes centrs “Saulessvece” aicina uz Teātra studijas izrādēm

31.10.2016.

Biedrības „Svētā Jāņa Palīdzība” Dienas aprūpes centra „Saulessvece” Teātra studija ielūdz ikvienu interesentu ielūkoties Viljama Šekspīra slavenās traģēdijas „Romeo un Džuljeta” fragmentu iestudējumā „Sapnis par Romeo un Džuljetu”.

Lasi visu ziņu

10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena

10.10.2016.

Lai uzsvērtu psihiskās veselības un psihoemocionālās labklājības nozīmi, ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Psihiskās veselības diena. Psihiskā veselība ietekmē mūsu skatījumu uz dzīvi, attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem un situācijām, izaugsmi, kā arī somatisko (fizisko) veselību un labklājību.

Lasi visu ziņu

Atpazīsti

Depresija

Kas ir depresija?

Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.

Kā izpaužas depresija?

Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu. Parādās nepamatota vainas sajūta. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks. Depresijas gadījumā ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus.

Depresijas simptomi ir arī traucēts miegs, izmainīta apetīte, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes. Nopietnākos gadījumos var parādīties domas par pašnāvību. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas.

Daži no depresijas veidiem

  • Rekurenti depresīvi traucējumi – depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.
  • Trauksmaina depresija – depresīvu noskaņojumu pavada izteikta trauksme, nemiers un sasprindzinājums.
  • Atipiska depresija – raksturojas ar mainīgu garastāvokli, pastiprinātu miegainību un apetīti.
  • Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību, traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd dažu nedēļu laikā, taču daļai sieviešu šie simptomi ar laiku kļūst intensīvāki un pārvēršas depresijā, kas apgrūtina rūpes gan par bērnu, gan sevi pašu.
  • Maskēta depresija – var izpausties ar fiziskām sūdzībām un izmanītu uzvedību, piemēram, vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos.
  • Sezonāli garastāvokļa traucējumi – atipiskas depresijas simptomi rudenī un ziemā, kad ir saīsināts diennakts gaišais periods. Traucējumi biežāk novērojami ziemeļu puslodes valstīs.
  • Depresija gados vecākiem cilvēkiem – sociālo lomu maiņa, tuvinieku zaudējumi, sociāla norobežošanās, fiziskā stāvokļa pasliktināšanās un fiziskas saslimšanas var veicināt depresijas attīstību. Depresija nav normāla novecošanās pazīme!
  • Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

 

Kādi ir depresijas cēloņi un riska faktori?

Lielāks risks saslimt ar depresiju ir cilvēkiem, kuriem tuvi radinieki cietuši no atkārtotām depresijas epizodēm, tiem, kuri paši dzīves laikā (īpaši bērnībā) piedzīvojuši kādu nopietnu psiholoģisku traumu, kuriem ir noteiktas personības iezīmes - paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi un alkohola un narkotisko vielu lietošana arī ir saistīta ar augstāku depresijas attīstības risku. Sievietēm divas reizes biežāk diagnosticē depresiju, iespējams, tādēļ, ka sievietes labprātāk vēršas pēc palīdzības. Depresīvus simptomus var izraisīt arī fiziska slimība un dažu medikamentu lietošana.

Kā diagnosticē depresiju?

Sarunā ar speciālistu tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi. Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.

Kā ārstē depresiju?

Depresija nepāriet pati no sevis. Ja ciešat no depresijas simptomiem, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihiatra. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/vai psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Papildu resursi

www.depresija.lv

www.debesmanna.com

www.e-klase.lv/lv/raksts/veseliba/berna-niki-pusaudza-vecums-vai-tomer-nopietnak-depresija

www.gaismasstars.lv/fa/sakums/pieredzes-stasti

Pašnāvības risks

Pašnāvības riska pazīmes

Pašnāvība jeb suicīds ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka). Ja kāds no Jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic Jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir Jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību! Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?

  • Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu. ''Es labāk gribētu būt miris'', ''labāk nebūtu nemaz piedzimis'', ''šādai dzīvei nav jēgas'', ''es gribētu aizmigt un nepamosties'' un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības;
  • norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;
  • dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;
  • izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;
  • pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana, apzināta fizisko slimību neārstēšana;
  • pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā it kā otru personu vairs nekad nesatiks;
  • pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, nozīmīgu lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla;
  • pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.

 

Kādi faktori nosaka lielāku pašnāvības risku?

  • Iepriekš dzīvē bijušas pašnāvības domas vai pašnāvības mēģinājums, vai paškaitējums (piemēram, roku graizīšana);
  • pašnāvība vai pašnāvības mēģinājums ģimenē;
  • psihiska saslimšana (piemēram, depresija, šizofrēnija, pēctraumas stresa sindroms, bipolāri garastāvokļa traucējumi);
  • nopietna fiziska saslimšana (piemēram, vēzis, AIDS, slimības, kas saistītas ar hroniskām sāpēm);
  • nesena psiho traumējoša situācija (piemēram, izjukušas attiecības, problēmas ģimenē, biznesa vai juridiskas problēmas);
  • vientulība, noslēgts un savrups dzīvesveids;
  • noteiktas personības iezīmes – pesimistisks pasaules redzējums, agresivitāte, impulsivitāte;
  • vīrieša dzimums;
  • viegla piekļuve pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem (medikamenti, ieroči u.c.).

 

Kādi ir pašnāvības riska faktori bērniem un pusaudžiem?

  • Satraucošs dzīves notikums, kas pieaugušajam sākotnēji var likties nenozīmīgs, piemēram, problēmas skolā vai attiecībās, konflikts ar draugiem vai tuviniekiem, sociāla izstumšana;
  • psihiska saslimšana (piemēram, depresija) vai nopietna fiziska saslimšana (piemēram, diabēts vai seksuāli transmisīva slimība) pašam vai tuviniekiem;
  • bijusi fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības pieredze, ieskaitot ņirgāšanos (bullingu) skolā un vardarbību ģimenē;
  • alkohola un narkotiku lietošana (pašam pusaudzim un ģimenē);
  • iestājusies neplānota grūtniecība;
  • neskaidrība par savu seksuālo orientāciju;
  • uzsākta ārstēšana ar antidepresantiem dažos gadījumos jauniešiem var palielināt pašnāvības risku. Taču, arī nelietojot medikamentus, depresijas izraisītais pašnāvības risks ir augsts. Jauniešiem, kuri lieto antidepresantus, biežāk jākonsultējas ar speciālistu, kā arī tuviniekiem un draugiem uzmanīgāk jāizvērtē pašnāvības riska pazīmes.

 

Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību?

Sarunājieties! Saruna ar cilvēku, kurš nonācis krīzē un domā par nāvi, NEVEICINA pašnāvību. Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem. Zvaniet uz diennakts krīzes centra tālruni (67222922 (Lattelecom), 27722292 (Bite)), Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113) vai arī noorganizējiet vizīti pie psihiatra vai ģimenes ārsta.

Papildu resursi:

sarunas.stastiundzivo.lv

www.spkc.gov.lv/tematiskas-dienas/345/pasaules-pasnavibu-noversanas-diena

www.spkc.gov.lv/file_download/1865/Buklets_Pasnavibu_noversana.pdf

www.spkc.gov.lv/file_download/934/Pasnavibu+buklets.pdf

www.skalbes.lv/noderigi/maldinosi-uzskati-par-pasnavibu/610

www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/pasnaviba.html

Neirotiski, ar stresu saistīti traucējumi

Kādi ir biežākie neirotisko traucējumu veidi?

 

Panika – neprognozējama, lēkmjveidīga trauksme, kas sākas pēkšņi, bez provocējoša faktora un ilgst no vairākām minūtēm līdz pusstundai. Lēkme var sākties arī saistībā ar kādu konkrētu situāciju. Dažreiz panikas lēkmes novēro naktīs, miegā. Trauksmi pavada sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšanas sajūta, smaguma sajūta kuņģī, reibonis, realitātes izjūtas zudums vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zuduma, sajukšanas prātā, sirdslēkmes, pēkšņas nāves). Panikas lēkme bieži saistīta ar bailēm no nākamās lēkmes, tādēļ pacientiem ir raksturīgi izvairīties no vietām, kur šī lēkme notikusi, kā arī no uzdevumiem vai aktivitātēm, kuru dēļ varētu novērot panikas lēkmei līdzīgas sūdzības.


Ģeneralizēta trauksme – ilgstoša (vismaz 6 mēnešus ilga), traucējoša, vieglas vai mērenas trauksmes sajūta ikdienišķās situācijās, ko pavada saspringums, nemiers un nespēja atslābināties, nervozitāte, nelaimes priekšnojauta. Bieži ir arī sirdsklauves, pastiprināta svīšana, muskuļu saspringums, tirpšanas sajūta ķermenī, reibonis, smakšanas sajūta. Pacientam ir grūti kontrolēt un apturēt trauksmi un satraucošās domas. Ģeneralizētai trauksmei līdzīgas izpausmes var novērot pie dažām fiziskām saslimšanām, piemēram, vairogdziedzera pastiprinātas darbības, paaugstināta asinsspiediena, kā arī dažu medikamentu lietošanas laikā.


Fobijas - trauksmi ierosina skaidri noteiktas situācijas, kas parasti nerada nozīmīgu apdraudējumu. Cilvēks no šīm situācijām izvairās vai pārdzīvo tās ar spēcīgām, iracionālām bailēm - fobiju. Fobija izraisa spēcīgu fizioloģisku un psiholoģisku reakciju - sirdsklauves, ģībšanas sajūtu, bailes nomirt vai zaudēt samaņu. Fobiju veidi ir sociāla fobija (bailes nokļūt uzmanības centrā vai tikt pazemotam), agorafobija (bailes atrasties vietās, no kurām nav iespējams viegli un ātri izkļūt), izolētas fobijas (cilvēks ierobežo aktivitātes, jo ir izteiktas bailes no kāda priekšmeta, dzīvnieka, parādības, saslimšanas vai situācijas, piemēram, bailes no suņiem, lidošanas, slēgtām telpām).


Pēc traumas stresa sindroms (PTSS) - attīstās pēc spēcīgas stresa situācijas vai biedējoša, draudīga notikuma. Simptomi parasti parādās 2-3 nedēļu laikā pēc psihotraumējošā notikuma, bet dažkārt PTSS sākums var būt pat 6 mēnešus pēc traumas. Tipiski PTSS simptomi ir atkārtota, uzmācīga psiho traumējošās situācijas "atdzīvošanās" atmiņās un sapņos, ilgstošs psihiska sastinguma stāvoklis, norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem, centieni izvairīties no darbībām vai situācijām, kas atgādina traumējošo situāciju, grūtības iemigt, agra mošanās, viegla aizkaitināmība un dusmu izvirdumi, grūtības koncentrēties. PTSS gadījumā cilvēki bieži cenšas ''pašārstēties'', lietojot alkoholu vai narkotiskās vielas.


Obsesīvi kompulsīvi traucējumi - uzmācīgas (obsesīvas) domas, kas ir nepatīkamas, atkārtojas atkal un atkal pret paša gribu, cilvēks ar tām cenšas cīnīties, bet nesekmīgi. Tās izsauc trauksmi. Kompulsīvas (uzmācīgas) darbības ir kustības, ģērbšanās, runāšana, skaitīšana un citas rituālas darbības, ko cilvēks veic atkal un atkal, lai novērstu iedomātu ļaunumu. Šīs darbības pats cilvēks vērtē kā pārspīlētas, nejēdzīgas, traucējošas, bet nespēj tās apturēt.

Kādi ir neirotisko, ar stresu saistīto traucējumu cēloņi un riska faktori?

Ilgstošs stress, psihotraumējoša situācija vai vardarbība bērnībā, noteiktas personības iezīmes (emocionalitāte, izvairīgums, bailīgums, nepatstāvība), noteiktas fiziskas saslimšanas, noteiktu medikamentu lietošana, citi psihiski traucējumi pašam vai kādam no tuviniekiem, alkohola un narkotiku lietošana var izraisīt trauksmi vai palielināt trauksmes rašanās risku.

Kā ārstē neirotiskos, ar stresu saistītos traucējumus?

Atkarībā no traucējumu veida ārstēšanā tiek izmantota psihoterapija un/vai medikamenti (antidepresanti, nomierinoši līdzekļi). Ārsts var ieteikt arī praktizēt relaksācijas vingrinājumus, regulāri nodarboties ar sportu, ievērot sabalansētu dienas režīmu, atturēties no smēķēšanas, pārmērīgas kofeīna un alkohola lietošanas.

Papildu resursi:

www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/psihologija/ilgstoss-stress-tas-ir-bistami.html

www.vivendicentrs.lv/lv/trauksme-panikas-lekmes

Somatoforma veģetatīva disfunkcija

Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?

Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts.

Kas ir somatoformi traucējumi?

Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Traucējumi parasti saistīti ar dažādas intensitātes stresu.

Kā darbojas veģetatīvā nervu sistēma (VNS)?

VNS organismā atbild par orgānu, dziedzeru, asinsvadu darbību. VNS darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles, taču to var ietekmēt cilvēka emocijas. VNS pielāgo organisma darbību tā “saimnieka” vajadzībām (piemēram, fiziskai slodzei, miegam, ēdiena uzņemšanai). VNS iedalās divās daļās: - Simpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Simpātiskā nervu sistēma aktivizējoties paātrina sirdsdarbību, sasprindzina muskuļus un palielina to spēku, paplašina acu zīlītes, paātrina vielmaiņas procesus, samazina gremošanas sulu izdalīšanos, paplašina elpvadus jeb bronhus. Simpātiskā nervu sistēma pastiprināti darbojas, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. - Parasimpātiskā nervu sistēma – sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivizējoties palēnina sirdsdarbību, elpošanu, sašaurina elpvadus, samazina muskuļu saspringumu un spēku, sašaurina acu zīlītes, palielina gremošanas sulu izdalīšanos.

Kā izpaužas somatoformā veģetatīvā disfunkcija?

Izpausmes ir atkarīgas no orgānu sistēmas, kuru pārsvarā ietekmē VNS regulācijas traucējumi. Biežākie simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī. SVD simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, bieži pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu. Parasti cilvēki paši aktīvi un atkārtoti meklē ārstu palīdzību, veic dažādus izmeklējumus. Taču izmeklējumu rezultāti neapstiprina aizdomas par fizisku saslimšanu.

Kas izraisa somatoformo veģetatīvo disfunkciju?

Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjaukts simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars.

Kā diagnosticē somatoformu veģetatīvu disfunkciju?

Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai attiecīgā speciālista. Ārsts pacientu izjautā, lai noskaidrotu simptomu raksturu, rašanās sākumu, ilgumu. Papildus ārsts rekomendē izmeklējumus (piemēram, asins analīzes, elektrokardiogrammu, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un citus), lai izslēgtu vai apstiprinātu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku patoloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādas fiziskas saslimšanas, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, jāvēršas pie psihiatra vai psihoterapeita. Ārsts psihiatrs vai psihoterapeits veic klīnisku interviju, lai izvērtētu pacienta psihisko stāvokli. Atsevišķos gadījumos ārsts papildus izmanto diagnostiskus testus, lai novērtētu trauksmes izteiktību vai izvērtētu kādu citu psihisku traucējumu iespējamību. Somatoformas veģetatīvas disfunkcijas diagnoze tiek uzstādīta, ja sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem.

Kā ārstē somatoformu veģetatīvu disfunkciju?

Psihoterapija, piemēram, kognitīvi biheviorālā terapija ir efektīva simptomu mazināšanā. Reizēm papildus jālieto medikamenti (antidepresanti, nomierinoši vai miega līdzekļi). Ārsts var rekomendēt arī praktizēt dažus relaksācijas vingrinājumus, sabalansēt dienas režīmu, mazināt psihoemocionālo slodzi.

Papildu resursi:

www.psihosomatika.lv/page/vegetativa-disfunkcija

www.la.lv/vegetativa-distonija-pieredzes-stasti-un-specialista-skaidrojums-8-ieteikumi-ka-atgut-nervu-sistemas-lidzsvaru

Bipolāri afektīvi traucējumi

Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi (BAT)?

Garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas (plašāku mānijas skaidrojumu skatīt zemāk) vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana. Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.

Kā izpaužas bipolāri afektīvi traucējumi?

 

Vieglākos gadījumos ir īslaicīgi nomākta garastāvokļa periodi, kas mijas ar nedaudz pacilātu garastāvokli un aktīvu rosīšanos ikdienā. Viegli izteiktas garastāvokļa svārstības sauc par ciklotīmiju. Smagākos gadījumos depresīvi simptomi (pazemināts garastāvoklis, nespēks, interešu un prieka trūkums, apātija, miega un apetītes izmaiņas, koncentrēšanās grūtības, suicidālas domas, trauksme) mijas ar hipomāniju vai māniju (plašāku jēdzienu skaidrojumu skatīt zemāk), kam var pievienoties pat psihotiski simptomi (murgu idejas un halucinācijas). Nereti cilvēki, kuri cieš no bipolāriem afektīviem traucējumiem, pastiprināti lieto alkoholu, kofeīnu, sāk lietot narkotikas vai smēķē.

 

Kā izpaužas mānija?

 

Cilvēkam mānijas fāzē ir izteikti eiforisks un pacilāts garastāvoklis, paaugstināts pašvērtējums, paātrināta domāšana. Cilvēks kļūst daudzrunīgs, grūti pārtraucams, familiārs, rodas iespaids, ka viņa “domas skrien ātrāk, nekā mēle tās spēj izrunāt”. Mānijas laikā cilvēkam ir grūti koncentrēties jebkādai darbībai, tādēļ var rasties problēmas skolā vai darbā. Cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, dusmīgs, satraukts, reizēm pat agresīvs. Paaugstināta pašvērtējuma dēļ cilvēks var uzsākt realizēt lielus projektus, paņemt bankā nepārdomātus kredītus, nesaprātīgi tērēt naudu, iesaistīties riskantās attiecībās, bez apdomāšanās izvēlēties seksuālus partnerus vai stāties laulībā ar iepriekš nepazīstamu cilvēku. Mānijas laikā cilvēkam ir samazināta vajadzība naktīs gulēt. Reizēm mānijas periodā cilvēki neguļ pat vairākas diennaktis no vietas. Mānijas periodā cilvēkam nav kritikas par savu rīcību un emocionālo stāvokli. Bieži uz ierosinājumu apmeklēt ārstu viņi reaģē ar dusmām, cenšas pārliecināt apkārtējos, ka ir veseli. Simptomu vieglāka izpausme tiek dēvēta par hipomāniju.

 

Kādi ir bipolāru afektīvu traucējumu cēloņi un riska faktori?

 

Noteikts bipolāri afektīvo traucējumu iemesls nav zināms, taču ir zināmi vairāki faktori, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos un attīstību. Cilvēkiem, kuri sirgst ar bipolāriem afektīviem traucējumiem, ir izmaiņas smadzeņu struktūrā, ķīmisko vielu darbībā un hormonu līdzsvara izmaiņas. Lielāks risks saslimt ar bipolāriem traucējumiem ir cilvēkiem, kuru tuviem radiniekiem bijuši līdzīgi traucējumi. Pašlaik tiek meklēti un pētīti gēni, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos. Ilgstošs stress, alkohola vai narkotiku lietošana, nozīmīgas dzīves izmaiņas (piemēram, tuvinieka nāve) var provocēt bipolāru afektīvu traucējumu veidošanos.

 

Kā ārstē bipolārus afektīvus traucējumu?

 

Bipolāri afektīvi traucējumi nepāriet paši no sevis. Nepieciešams vērsties pie psihiatra, lai nozīmētu piemērotāko ārstēšanas metodi. Galvenie medikamenti BAT ārstēšanā ir garastāvokļa stabilizatori, kas efektīvi līdzsvaro garastāvokli. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti arī citi psihotiskos simptomus mazinoši līdzekļi, nomierinoši līdzekļi, antidepresanti. Nozīmīgs efekts ārstēšanā ir arī psihoterapijai, kas var veicināt izpratni par slimību, iemāca atpazīt paasinājuma simptomus un piemērot dzīvesveidu tā, lai tas neprovocētu atkārtotu slimības uzliesmojumu. Kopā ar medikamentiem psihoterapija var mazināt simptomu intensitāti, uzlabot cilvēka izpratni par ārstēšanas nepieciešamību un tādējādi mazināt attiecību un sociālās problēmas, kas var būt radušās BAT uzliesmojumu laikā. Gadījumos, kad BAT paasinājuma laikā cilvēks apdraud sevi vai apkārtējos, nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

 

Miega traucējumi

Katram ir gadījies, ka vakarā ir grūti iemigt vai bijis trausls vai īss nakts miegs. Taču, ja miega problēmas ilgstoši atkārtojas un nepāriet, ja parādās izteikta miegainība dienas laikā, iespējams, cilvēku piemeklējuši klīniski nozīmīgi miega traucējumi. Miega traucējumi var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību, garastāvokli un kopējo psihisko veselību.

Cik ilgs nakts miegs cilvēkam nepieciešams?

Pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamais laiks ir individuāls. Tas var būt no 4 līdz 10 stundām diennaktī. Tādējādi cilvēks, kurš pamostas labi izgulējies pēc 4 līdz 5 stundu gara miega, necieš no bezmiega, bet drīzāk uzskatāms par “mazgulētāju”. Savukārt, cilvēks, kuram fizioloģiski nepieciešamas vismaz 10 miega stundas diennaktī, var ciest no bezmiega pat, ja katru nakti guļ 8 stundas. Miegam nepieciešamais laiks atkarīgs ne tikai no ģenētiskajām īpatnībām, bet arī no vecuma, fizisko un psihisko traucējumu esamības un izteiktības.

Kādi ir miega traucējumu cēloņi?

Bezmiega iemesli var būt pārlieku liels stress un trauksme ikdienā, pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas (ērta gulta, vēsa, tumša, klusa telpa, izvairīšanās no kofeīna, nikotīna un sātīgām maltītēm pirms gulētiešanas, neaizmigšana pie ieslēgta TV, stresa mazināšana pirms gulētiešanas) neievērošana. Taču bezmiegs var būt arī depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu (piemēram, depresijas, pēc traumas stresa sindroma, bipolāru afektīvu traucējumu) simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažu medikamentu regulāra lietošana.

Atsevišķos gadījumos bezmiega iemesls var būt specifiski miega traucējumi, piemēram, diennakts ritma izmaiņu radīti miega traucējumi (šķērsojot vairākas laika zonas vai strādājot nakts maiņu darbu), šķietams bezmiegs (neizgulēšanās sajūta, kaut gan objektīvi miega izmeklējumu dati uzrāda pilnvērtīgu miegu), narkolepsija (izteikta miegainība un nepārvarama tieksme iemigt dienas laikā, virspusējs miegs, epizodisks un pēkšņs muskuļu tonusa zudums, biedējošas halucinācijas pamošanās brīdī), miega apnoja (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā).

Sievietēm miega traucējumus novēro biežāk fizioloģisku iemeslu dēļ - grūtniecības laikā, premenstruālajā periodā vai menopauzē karstuma viļņu dēļ.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem izmainās miega struktūra un diennakts ritms, tādēļ vecāki cilvēki bieži iemieg jau agri vakarā un mostas ļoti agri pēc 8 stundu miega. Šāda diennakts ritma nobīde nav uzskatāma par saslimšanu, un to jākoriģē vien gadījumos, kad pacientiem tas rada būtisku diskomfortu ikdienā.

Kādas ir ilgstoša bezmiega sekas?

Ilgstoša neizgulēšanās var izraisīt pastiprinātu nogurumu dienas laikā, galvassāpes, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības, garastāvokļa svārstības, pastiprinātu kairināmību, agresivitāti, atmiņas un kustību koordinācijas traucējumus, veicināt traumatismu, pat provocēt uztveres traucējumus halucināciju veidā.

Kā nosaka miega traucējumus?

Miega traucējumu veidu nosaka rūpīgi izjautājot pacientu. Reizēm pacientam lūdz veidot miega dienasgrāmatu, lai varētu objektīvāk novērot miega paradumus. Nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēti papildu izmeklējumi, lai atklātu iespējamās saslimšanas, kas veicina bezmiegu. Ja ir aizdomas par specifiskiem miega traucējumiem, tiek nozīmēts īpašs izmeklējums – polisomnogrāfija, ko veic speciāli aprīkotā miega kabinetā.

Kā ārstē miega traucējumus?

Bezmiegs nav simptoms, ar kuru būtu jāsamierinās. Miega traucējumi ir nopietns pamats vizītei pie ārsta (ģimenes ārsta vai psihiatra). Ārsts noskaidros miega traucējumu īsto iemeslu, nozīmēs piemērotāko medikamentu vai ieteiks ārstēšanu miega traucējumu izraisošam stāvoklim, izskaidros miega higiēnas jautājumus. Bezmiega ārstēšanā efektīvas ir arī biheviorālās jeb uzvedības terapijas metodes – relaksācija, stimulu kontrole, gultā pavadītā laika ierobežošana un citi paņēmieni.

Papildu resursi:

www.psihosomatika.lv/page/miega-traucejumi

www.psihosomatika.lv/page/bezmiegs

www.vivendicentrs.lv/lv/miega-traucejumi

Ēšanas traucējumi

Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes. Ēšanas traucējumu veidi ir anoreksija un bulīmija. Šie traucējumi pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes. Retos gadījumos ēšanas traucējumus novēro arī zēniem vai jauniem vīriešiem.

Kas ir anoreksija, un kādas ir tās sekas?

Anoreksija parasti sākas pusaudzēm vai jaunām sievietēm, kuras uzskata, ka viņām ir paaugstināts svars, resns ķermenis vai atsevišķa tā daļa. Jaunietes sāk apzināti un pārspīlēti samazināt savu svaru badojoties, ierobežojot uzņemtā ēdiena daudzumu, nododoties pārlieku intensīvām fiziskajām aktivitātēm, lietojot apetīti nomācošus vai caureju izraisošus medikamentus, urīndzenošus līdzekļus, nereti izraisot vemšanu pēc ēdienreizēm. Anoreksijas gadījumā ir spēcīgas bailes pieņemties svarā. Par anoreksiju jādomā, ja svars apzināti tiek turēts >15% zemāks par vecuma un auguma parametriem atbilstošo normu. Anoreksijas pazīmes var būt – pārspīlētas, nepamatotas diētas, atteikšanās no ēdiena, pazemināts garastāvoklis, aizkaitināmība un izvairīšanās ēst publiskās vietās, norobežošanās no cilvēkiem, miega traucējumi, samazināts ķermeņa svars, menstruāciju iztrūkums, aizcietējumi, sūdzības par sāpēm vēderā un gremošanas traucējumiem, salšanas sajūta, nespēks, pazemināts asinsspiediens.

Ilgstoši neuzņemot pilnvērtīgu ēdienu, organismā rodas nopietnas izmaiņas – izzūd menstruācijas, hormonālu svārstību rezultātā uz ķermeņa parādās apmatojums, pazeminās balss, sākas sirds ritma traucējumi, paaugstinās risks saslimt ar infekciju slimībām, kauli kļūst trausli un viegli lūstoši, parādās spontāna asiņošana. Smagākos gadījumos vielmaiņas traucējumu un badošanās rezultātā var pat iestāties nāve.

Kas ir bulīmija, un kādas ir tās sekas?

Atkārtotas, nekontrolējamas pārēšanās lēkmes, kam seko apzināta un pārspīlēta svara kontrolēšana. Bulīmijas gadījumā ir pārmērīga tieksme pēc ēdiena, izteikta neapmierinātība ar savu izskatu un bailes no svara pieauguma. Centieni mazināt svaru notiek, regulāri izraisot vemšanu pēc ēdienreizēm, epizodiski badojoties, lietojot apetīti mazinošus vai caurejas un urīndzenošus līdzekļus. Bulīmijas pazīmes var būt liela ēdiena daudzuma patērēšana, regulāra tualetes vai vannas istabas apmeklēšana pēc ēdienreizēm, dzīvesveida pielāgošana ēšanas un vemšanas paradumiem, norobežošanās no sabiedrības, intensīva sportošana, zobu emaljas krāsošanās, čūlas uz smaganām vai rīklē, vaigu un siekalu dziedzeru pietūkums, menstruālā cikla izmaiņas, sirds ritma traucējumi, pazemināts pašvērtējums, pārņemtība ar ēdienu, ķermeņa svara jautājumiem un savu izskatu.

Kas ir kompulsīva pārēšanās?

Nekontrolēta ēšana jeb ''rīšanas'' lēkmes, uzņemot vairākus tūkstošus kaloriju, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta, kas var provocēt atkal jaunu pārēšanās lēkmi. Ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību. Svars var būt normāls, paaugstināts vai pazemināts. Saslimušie bieži ēd vienatnē, jo kautrējas no apēstā ēdiena daudzuma. Kompulsīva pārēšanās vienādi bieži raksturīga gan vīriešiem, gan sievietēm. Nopietnākos gadījumos šiem traucējumiem var pievienoties depresija.

Kādi ir ēšanas traucējumu cēloņi un riska faktori?

Lielāks risks saslimt ar ēšanas traucējumiem ir tiem, kuriem tuvi radinieki slimojuši ar līdzīgu patoloģiju, kuri bērnībā pārcietuši fizisku vai seksuālu vardarbību, kuri auguši pārlieku aizsargājošā vidē, nav guvuši konfliktu risināšanas pieredzi, audzināti pārlieku stingri un neelastīgi. Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem konstatē smadzeņu struktūras un ķīmisko vielu izdales traucējumus. Ēšanas traucējumu gadījumā raksturīgs pazemināts pašvērtējums, perfekcionisms, impulsu kontroles traucējumi, grūtības veidot attiecības. Rietumu kultūrā slaids augums tiek uzsvērts kā skaistuma un veiksmes priekšnoteikums. Ēšanas traucējumi biežāk vērojami publisku profesiju pārstāvjiem – balerīnām, dejotājām, modelēm. Nereti ēšanas traucējumi kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācību traucējumiem.

Kā ārstē ēšanas traucējumus?

Nepieciešama kompleksa ārstēšana, kurā tiek iekļautas psihiatra, terapeita, uztura speciālista konsultācijas, individuāla un ģimenes psihoterapija un medikamentoza ārstēšana. Smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā nepieciešams ārstēties stacionārā.

Papildu resursi:

www.bernutalrunis.lv/lv/der_zinat/noderiga_informacija/esanas_traucejumi

www.anoreksija.lv

www.ldusa.lv/lv/content/esanas-traucejumi-anoreksija-bulimija-kompulsivie-esanas-traucejumi

Šizofrēnija

Kas ir šizofrēnija?

Nopietna, hroniska psihiska saslimšana, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Šizofrēnija var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Atsevišķos gadījumos cilvēks var piedzīvot šizofrēnijai līdzīgu stāvokli jeb akūtu psihozi tikai vienu reizi mūžā un pēc atlabšanas spēj tālāko dzīvi veidot pilnvērtīgi. Taču biežāk šizofrēnija norit ar paasinājumiem vai pat nepārtraukti. Saslimšana vienlīdz bieži skar kā vīriešus, tā sievietes. Slimība visbiežāk sākas līdz 25 gadu vecumam. Retāk sastopami gadījumi, kad šizofrēnija rodas bērnībā vai vēlīnos pusmūža gados. Cilvēkiem ar šizofrēnijas diagnozi nereti tiek atklāta arī depresija un neirotiski traucējumi. Fizisko veselības problēmu un augstā pašnāvības riska dēļ vidējais dzīves ilgums pacientiem ar šo slimību ir par 10 - 12 gadiem īsāks nekā veseliem cilvēkiem.

Kā izpaužas šizofrēnija?

Murgu idejas – īstenībai neatbilstošas idejas, piemēram, idejas par izsekošanu, iedarbību uz domām, indēšanu, pārliecība par īpašām spējām, īpašu statusu sabiedrībā un tamlīdzīgi. Idejas un pārliecības nav iespējams koriģēt ar racionāliem skaidrojumiem un acīmredzamiem pierādījumiem par ideju neatbilstību patiesībai. Cilvēks nespēj kritiski izvērtēt savu ideju neiespējamību un neloģiskumu, nav gatavs no savas pārliecības atteikties.
Halucinācijas – raksturīgākās šizofrēnijas gadījumā ir dzirdes halucinācijas, kad cilvēks dzird ''balsis'' galvā vai ķermeņa iekšienē, aiz sienas vai loga, reizēm no realitātē ar dzirdi nesasniedzamām vietām – citām planētām, zemēm. ''Balsis'' komentē, diskutē, pavēl, aprunā saslimušo. Tās var būt pazīstamas, nepazīstamas, arī sen mirušu cilvēku ''balsis''. Ar šizofrēniju saslimušajam ''balsis'' liekas realitāte. Viņš nav pārliecināms, ka uztveres traucējumi ir slimības simptoms. Nereti ''balsis'' nosaka saslimušā uzvedību. Viņš sāk izvairīties no sabiedrības, klusē, aizstāvas, muļķojas, veic neizprotamas kustības, grimases. Retāk mēdz būt redzes, ožas, garšas un taustes halucinācijas.

Domāšana kļūst juceklīga un neloģiska. Tas var apgrūtināt komunikāciju ar šizofrēnijas slimnieku.

Negatīvie simptomi šizofrēnijas gadījumā ir emociju, gribas, motivācijas un interešu trūkums. Slimnieki norobežojas, nespēj izjust prieku vai citas pozitīvas emocijas, nespēj plānot, organizēt un uzsākt mērķtiecīgas aktivitātes, ātri nogurst, nespēj koncentrēties un pietiekami veikli uztvert un apstrādāt jaunu informāciju. Valoda kļūst nabadzīga, ir grūti veidot raitu stāstījumu, veidot asociācijas, radoši domāt un darboties, izprast jokus.

Kādi ir šizofrēnijas cēloņi?

Šizofrēnijas cēloņi tiek saistīti ar daudziem faktoriem, kuri joprojām tiek aktīvi pētīti. Neviens no cēloņiem pats par sevi nav pietiekams, lai izskaidrotu šizofrēnijas rašanos. Ja ar šizofrēniju slimo kāds no tuviem radiniekiem, cilvēkam ir lielāka iespējamība saslimt ne tikai ar šizofrēniju, bet arī kādiem citiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, bipolāriem traucējumiem, depresiju, personības traucējumiem. Taču saslimšanas risku var palielināt arī apkārtējā vide, kaitīgo faktoru ietekme grūtniecības laikā, dzemdības ar sarežģījumiem, smadzeņu attīstības traucējumi, nelabvēlīgs mikroklimats ģimenē, psihotraumas bērnībā. Pastāv uzskats, ka šizofrēnijas gadījumā cilvēka smadzenēs ir izmainīta struktūra un dažu ķīmisku vielu daudzums un darbība. Dažu narkotisko vielu lietošana (marihuāna, amfetamīni, halucinogēni) var provocēt šizofrēnijas procesa sākšanos.

Kā ārstē šizofrēniju?

Ārstēšanas galvenais mērķis ir simptomu mazināšana un pārtraukšana. Šim nolūkam tiek izmantoti medikamenti (neiroleptiķi jeb antipsihotiskie līdzekļi, nomierinoši līdzekļi, antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori). Arvien lielāku lomu šizofrēnijas pacientu ārstēšanā ieņem psihosociālas ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt saglabāt un stiprināt slimnieka ''veselās pazīmes'', mazināt sociālu norobežošanos, paaugstināt pašvērtējumu, uzlabot komunikācijas un citas ikdienas prasmes, atpazīt paasinājuma pazīmes un izglītot par palīdzības iespējām dažādu simptomu gadījumā kā arī paaugstināt līdzestību ārstēšanai. Svarīgi izglītot un atbalstīt arī šizofrēnijas pacientu tuviniekus. Ārstēšanu pārsvarā var veikt ambulatori, taču paasinājuma gadījumos nereti nepieciešama ārstēšanās stacionārā.

Papildu resursi:

www.sauleszimes.lv/sizofrenija

www.gaismasstars.lv/fa/sakums/pieredzes-stasti

Demence

Kas ir demence?

Smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Kā izpaužas viegli kognitīvi (prāta funkciju) traucējumi?

Vieglu kognitīvu traucējumu gadījumā ir sūdzības par pavājinātu atmiņu, lēnāku domāšanu, grūtībām apgūt jaunu informāciju un koncentrēties. Cilvēks sāk izmantot dažādus paņēmienus, lai varētu adaptēties prāta traucējumu izmaiņām, saglabāt neatkarību un pastāvīgi ikdienā funkcionēt, piemēram, dodoties uz veikalu, cilvēks var sastādīt iepirkumu sarakstu, atzīmēt nozīmīgus datumus kalendārā. Viegli kognitīvi traucējumi nav normālas novecošanās pazīme. Noteiktas ārstēšanas un aprūpes rezultātā nelielai daļai cilvēku kognitīvie traucējumi ar laiku var mazināties, taču bieži kognitīvie traucējumi kļūst izteiktāki, daudzveidīgāki, un laika gaitā pakāpeniski var attīstīties demence.

Kā izpaužas demence?

Agrīnā demences stadijā cilvēks aizmirst tikko dzirdētu informāciju, uzdod vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienus un tos pašus stāstus, taču komunicējot nespēj atrast vārdus, pazaudē laika izjūtu, ar grūtībām veic sarežģītākus ikdienas uzdevumus, piemēram, ēdienu gatavošanu, dzīvokļa uzkopšanu, darbības ar naudu. Cilvēks var zaudēt interesi par lietām, kas agrāk patikušas, kļūt apātiskāks, vieglāk aizkaitināms un satraucams. Pakāpeniski, stāvoklim pasliktinoties, atmiņa vēl vairāk pavājinās, cilvēks sāk apmaldīties pazīstamās vietās, viņam nepieciešams palīdzēt pašaprūpē, ēdiena gatavošanā un savas vides sakopšanā, parādās personības traucējumi, cilvēks var sākt vākt nevajadzīgas mantas, kļūt aizdomīgs un sākt baidīties no apzagšanas. Demences vēlīnā stadijā cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no aprūpētāja, neorientējas ne vietā, ne laikā, neizprot apkārt notiekošo, nespēj veikt līdz tam zināmas darbības, piemēram, ēšanu vai labierīcību izmantošanu, nespēj pilnvērtīgi lietot un saprast valodu, bieži nepazīst tuviniekus, var sākties uzvedības izmaiņas (piemēram, agresivitāte), personības traucējumi un uztveres traucējumi (redzes vai dzirdes halucinācijas).

Kādi ir demences riska faktori?

Precīzi Alcheimera slimības riska faktori joprojām tiek aktīvi pētīti, taču ir zināmi daži faktori, kurus nepieļaujot un kontrolējot vai ārstējot iespējams mazināt Alcheimera slimības un vaskulāras demences attīstības risku. Tie ir – smadzeņu asinsrites saslimšanas (piemēram, insults), diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, zems izglītības līmenis.

Kā diagnosticē demenci?

Ārsts noskaidro pacienta traucējumu sākumu, attīstību un izpausmes. Papildus atmiņas traucējumu smaguma izvērtēšanai var tikt izmantoti diagnostiskie testi. Ārsts noskaidro arī blakus saslimšanu esamību un izteiktību, kā arī lietoto medikamentu nosaukumus un devas. Papildus tiek veikti izmeklējumi, lai izvērtētu orgānu funkcionēšanu un smadzeņu struktūras izmaiņas (asins analīzes, magnētiskā rezonanse).

Kā ārstē demenci?

Ārstēšana balstās uz kognitīvo funkciju uzturēšanu, uzvedības, garastāvokļa un uztveres traucējumu koriģēšanu un ikdienas funkcionēšanas nodrošināšanu. Pieejami daži medikamenti, kuri palēnina kognitīvo traucējumu attīstību. Šo medikamentu lietošana jāuzsāk agrīnās slimības stadijās. Tos var nozīmēt psihiatrs vai neirologs. Papildus dažādu psihisku simptomu korekcijai var tikt izmantoti antidepresanti, neiroleptiķi, nomierinošie un miega līdzekļi. Svarīgi pielāgot vidi, kurā mitinās demences pacients, kā arī neaizmirst par palīglīdzekļiem pacientam pilnvērtīgas redzes, dzirdes un ēdiena uzņemšanas nodrošināšanai. Nozīmīgi ir arī izglītot aprūpētāju, izvērtēt viņa resursus un nepieļaut aprūpētāja izdegšanu.

Papildu resursi:

www.spkc.gov.lv/aktualitates/248/pasaules-garigas-veselibas-diena-spkc-aicina-rupeties-par-latvijas-senioru-garigo-veselibu-un-labklajibu

Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība

Pasaulē 10 līdz 20% bērnu un pusaudžu ir psihiski un uzvedības traucējumi. Neatpazīti un neārstēti šie stāvokļi būtiski ietekmē bērnu attīstību, viņu panākumus mācībās un potenciālu turpmākai produktīvai un piepildītai dzīvei. Lielākajai daļai no psihiskajiem traucējumiem bērniem ir pieejamas drošas un efektīvas ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un tālāko prognozi, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir tos laicīgi atpazīt un ārstēt.

Kādi psihiski traucējumi var skart bērnus un pusaudžus?

Psihiski traucējumi var sākties jebkurā vecumā, bet katram vecuma posmam ir raksturīgi savi biežākie traucējumi. Pirmsskolas vecumam raksturīgie traucējumi ir attīstības aizture, tai skaitā valodas attīstības aizture, garīgā atpalicība, bērnības autisms (attīstības traucējumi, kas pamatā skar sociālās un komunikācijas spējas), uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (stāvoklis, kuram raksturīga bērna nespēja noturēt uzmanību, hiperaktivitāte un impulsīva uzvedība). Skolas vecumam visraksturīgākie traucējumi ir mācīšanās traucējumi, raustes, uzvedības traucējumi, neirotiski traucējumi - obsesīvi kompulsīvi traucējumi, funkcionālā enurēze, šķiršanas trauksme, fobiska trauksmainība, sociālā trauksme, brāļu/māsu sacensība. Savukārt pusaudžu vecumam raksturīgi ir ēšanas traucējumi, depresija un ar to saistīti pašnāvības mēģinājumi, uzvedības traucējumi, vielu atkarības. Pusaudžu vecumā arī sākas lielākā daļa no pieaugušo psihiskajiem traucējumiem - kā bipolāri afektīvi traucējumi, šizofrēnija, personības traucējumi un citi.

Kādas ir psihisko traucējumu pazīmes bērniem?

Psihisko traucējumu pazīmes mainās atkarībā no vecuma un traucējumu veida, bet dažas no biežākajām pazīmēm ir bērna attīstības aizture salīdzinājumā ar vienaudžiem, pēkšņas sekmju izmaiņas, piemēram, pasliktināšanās, neskatoties uz ieguldītajām pūlēm, nespēja tikt galā ar ikdienas aktivitātēm, izmaiņas ēšanas un miega paradumos, bieža sūdzēšanās par fiziskiem simptomiem (galvas, vēdera vai citām sāpēm), alkohola vai narkotisku vielu lietošana, pastiprinātas bažas par lieko svaru, bieži dusmu uzplūdi, autoritātes noliegšana, zagšana, skolas neapmeklēšana, klaiņošana, interešu zudums, sociāla izolēšanās, pastiprināta raizēšanās, trauksme, hiperaktivitāte, agresīva uzvedība, pastāvīgi nomākts garastāvoklis, domas par pašnāvību, sevis savainošana.

Kā diagnosticē psihiskus traucējumus bērniem?

Bērnu psihiatrs veic izvērstu bērna klīnisko un psihosociālo izvērtēšanu. Ļoti svarīga ir informācija no bērna vecākiem (aizbildņiem) un citiem ģimenes locekļiem, kā arī bieži ir nepieciešams iegūt raksturojumus par bērnu no pedagogiem, skolas psihologa, sociālā darbinieka. Lai precizētu psihisko traucējumu raksturu un bērna attīstības līmeni, bieži ir nepieciešamas arī klīniskā psihologa, ergoterapeita, logopēda un citu funkcionālo speciālistu konsultācijas. Visiem bērniem jānovērtē fiziskās veselības stāvoklis un jāveic nepieciešamie izmeklējumi, lai izslēgtu fizisku saslimšanu.

Kā ārstē psihiskus traucējumus bērnam?

Bērna psihisko traucējumu ārstēšana ir komplekss process, kurā jāiesaista ne tikai pats bērns, bet arī visa ģimene, un ko veic multiprofesionāla komanda (bērnu psihiatrs, psihologi un psihoterapeiti, sociālie un speciālie pedagogi, ergoterapeiti, logopēdi un citi speciālisti). Atkarībā no traucējumu veida un bērna vecuma ārstēšanā pielieto gan nemedikamentozās (individuāla vai ģimenes psihoterapija, mākslas terapija, smilšu terapija, sociālā un pedagoģiskā izglītošana u.c.), gan medikamentozās ārstēšanas metodes.

Ko Jūs varat darīt?

Vecāki: Jūs pazīstat savu bērnu labāk! Parunājiet ar sava bērna ārstu (pediatru, ģimenes ārstu), ja jums ir bažas par to, kā bērns uzvedas mājās, skolā vai ar draugiem.

Jaunieši: Par savu psihisko veselību rūpēties ir tikpat svarīgi kā sekot līdzi fiziskajai veselībai! Ja Tu esi dusmīgs, uztraucies vai skumjš, nebaidies parunāt par savām jūtām ar draugu vai pieaugušo, kuram Tu uzticies.

Skolotāji: Agrīna atpazīšana ir svarīga, lai bērns var saņemt nepieciešamo palīdzību! Sadarbojieties ar bērna ģimeni un veselības aprūpes speciālistiem, ja jums ir bažas par bērna psihisko veselību vai labsajūtu.

Papildu resursi:

www.autisms.lv/index.php/lv/raksti

www.mansmazais.lv/article/227286

visc.gov.lv/specizglitiba/dokumenti/vpmk_skoleniem.pdf

www.irir.lv/2014/10/7/latvijas-jauniesu-psihiska-veseliba

www.spkc.gov.lv/file_download/2516/Buklets_Psihologiem_skolotajiem_uzved_trauc.pdf

Pārbaudi sevi

DEPRESIJA

Noskaidro, vai Tev nepiemīt
depresijas pazīmes!

TRAUKSME

Uzzini, vai ikdienas stress
neliecina par nevēlamu trauksmi!

Lejuplādē e-grāmatas

PADOMI SASKARSMĒ, KOMUNIKĀCIJĀ UN SADZĪVĒ AR CILVĒKIEM AR DAŽĀDĀM PSIHISKĀM SASLIMŠANĀM

PADOMI SASKARSMĒ, KOMUNIKĀCIJĀ UN SADZĪVĒ AR CILVĒKIEM AR DAŽĀDĀM PSIHISKĀM SASLIMŠANĀM

LasītDrukātLejuplādēt

PSIHISKĀS SASLIMŠANAS, TO PAZĪMES, DIAGNOSTIKA UN ĀRSTĒŠANAS METODES

PSIHISKĀS SASLIMŠANAS, TO PAZĪMES, DIAGNOSTIKA UN ĀRSTĒŠANAS METODES

LasītDrukātLejuplādēt

Papildu informācija